Mamma, tētis un bērni

Par Stambulas konvenciju

Kristīgais radio 11.mai.2016.
Jesajas 49:1-6 Kalpa uzdevums (Stambulas konvencija)

Īsas pārdomas par Stambulas konvenciju. Manu uzmanību šai konvencijā piesaistīja 4.3. pants: "Konvencijas dalībvalstis garantē to, ka, īstenojot šīs Konvencijas noteikumus, it īpaši veicot vardarbības upuru tiesību aizsardzības pasākumus, nenotiek nekāda diskriminācija neatkarīgi no tā vai šādas diskriminācijas pamatā ir dzimums, sociālais dzimums (dzimte), rase, ādas krāsa, valoda, reliģiskā pārliecība, politiskie vai citi uzskati, nacionālā piederība, sociālā izcelsme, piederība mazākumtautībai, īpašums, izcelšanās, dzimumorientācija, dzimuma identitāte, vecums, veselības stāvoklis, invaliditāte, ģimenes stāvoklis, migranta vai bēgļa statuss vai cits statuss."

Ko nozīmē "sociālais dzimums (dzimte)"? Dzimte ir tulkojums no vārda "gender". Tā ir jaunā ideoloģija, kas nāk no Eiropas. Šī ideoloģija saka, ka cilvēks var izvēlēties, kas viņš ir – vīrietis, sieviete, transpersona utt.

Kādas konsekvences var būt potenciālas sekas šai ideoloģijai? Piem., cilvēks, kas bioloģiski ir vīrietis un izskatās, kā vīrietis, var ieiet sieviešu tualetē vai arī sieviešu ģērbtuvē baseinā, jo viņš jūtās, kā sieviete. Un Stambulas konvekcija viņu ar likuma spēku aizsargā, ja kāda sieviete gribētu viņu izdzīt no turienes laukā – tā taču ir vardarbība pret šo cilvēku. Tādi precedenti Eiropā ir bijuši. Vai mēs to Latvijā arī gribam?

Ko nozīmē dzimumorientācija? – heteroseksuāļi, homoseksuāļi, biseksuāli, transseksuāļi, interseksuāļi utt. Katrs jau tur var palikt apakšā savu izpratni.

Es piekrītu, ka vajag cīnīties pret vardarbību, bet šādā redakcijā Stambulas konvencija ar vienu roku cīnās pret vardarbību, bet ar otru veicinām seksuālu visatļautību un gender ideoloģijas akceptēšanu Latvijā.

Tas ir tik velnišķs gājiens. Šīs konvencijas autori cēla aizsega vārdā – cīņā pret vardarbību pret sievietēm – grib uzspiest savu dzimumideoloģiju visiem Eiropas iedzīvotājiem. Kāda gan dzimumorientācijai un dzimtei ir saistība vardarbību pret sievietēm...? Skaidrs ir, ka vienu pašu dzimumideoloģijas tēmu nevar "izbīdīt" cauri, tas vienmēr ir jādara kaut kā cita aizsegā.

Ko gan dos mums šīs konvencijas parakstīšana? Mums jau tāpat ir daudz labu likumu, kas aizsargā sievietes pret vardarbību, mums tikai pie tiem jāturas. Bet šī konvencija neko būtiski jaunu cīņā ar vardarbību pret sievietēm neienesīs, bet tikai dos lielāku zaļo gaismu seksuālai izlaidībai un gender ideoloģijai.

Māc.Roberts Otomers

http://www.aprinkis.lv/component/k2/item…

Raksts Bauskas dzīvē 13.maijā

AINA UŠČA

Mācītājs ar ekonomista diplomu

# Paplašina kalpošanas iespējas

Roberts Otomers – Vecumnieku un Valles luterāņu draudžu jaunais mācītājs – ''Bauskas Dzīvi'' sagaida Vecumnieku baznīcā pēc svētdienas dievkalpojuma. Parīt, 15. maijā, viņš vadīs Vasarsvētku dievkalpojumu savās lauku draudzēs un Rīgas Svētā Gara draudzē, kurā kalpo kopš 2010. gada.

Jaunais garīdznieks ir paguvis gan izveidot Vecumnieku draudzes interneta mājaslapu, gan 7. maijā aizvest draudzes locekļus ekskursijā uz Kurzemes dievnamiem, gan Vecumnieku baznīcā vadīt paša izveidoto 15 lekciju kursu ''Iepazīsti kristietību!''

Pastāstiet, lūdzu, par savu kalpošanas pieredzi!

           - Par mācītāju mani ordinēja 2010. gadā un kopš tā laika kalpoju Rīgas Svētā Gara draudzē, kas atrodas Imantā. Tā ir Latvijā jaunākā luterāņu draudze, nodibināta tikai pirms astoņiem gadiem. Diezgan ilgi mūsu draudzes mājvieta bija Imantas kultūras centrā, bet tagad draudzei ir kapela LELB dienas centrā ''Mēs'' . Ideju par draudzes izveidošanu Imantas mikrorajonā Dievs ielika sirdī luterāņu garīdzniekiem Rinaldam Grantam un Artim Druvietim. Zīmīgi, ka Imantā, kā tipiskā padomju laikā būvētā Rīgas mikrorajonā, nav nevienas baznīcas. Sākumā šai draudzē pāris mēnešus kalpoju kopā ar Arti Druvieti, bet 2010.gada vasarā viņš devās vadīt dievkalpojumus LELB Īrijas latviešu draudzēs. Un kopš tā laika Imantā kalpoju patstāvīgi.

Brīvprātīgās kalpošanas pirmo pieredzi guvu Rīgas Svētā Pāvila draudzē, kurā 17 gadu vecumā tiku iesvētīts un ātri vien tiku aicināts tur sākt darboties. Biju viens no svētdienas skolas skolotājiem. Jauniešu darbs draudzē tolaik bija diezgan ''čābīgs''. Draudzes priekšnieks, redzot manu entuziasmu, aicināja mani kļūt par jauniešu darba vadītāju un organizēt jauniešu aktivitātes. Tajā laikā jau studēju Tehniskajā universitātē.  

Esmu priecīgs par iespēju kalpot Vecumnieku un Valles draudzēs. Šis apvidus man nav pilnīgi svešs. Savulaik luterāņu mācītāju ekskursijā esmu apmeklējis Vecumnieku, Valles un Bārbeles baznīcu. Pazīstu arī luterāņu garīdzniekus, kuri kalpo Vecumnieku, Bauskas un apkārtnes draudzēs. Pagājušā gada nogalē Juris Morics, kurš daudzus gadus kalpoja Vecumnieku, Valles un Budbergas draudzē, tika iecelts par Rīgas Krusta evanģēliski luteriskās draudzes mācītāju. Arī es piedalījos atlases konkursā, bet Krusta draudze izvēlējās Juri Moricu par savu jauno mācītāju. Pēc tam Juris Morics man piedāvāja nākt savā vietā uz Vecumniekiem un Valli. Šī gada sākumā tiku oficiāli apstiprināts amatā. Budbergas draudzi turpinās vadīt Juris Morics.

Jums ir ļoti laba izglītība. Kā izdevās līdzsvarot laicīgo un garīgo dimensiju?

-        Kad mācījos Rīgas 1. ģimnāzijā, Zvejniekciemā, kur atrodas mūsu ģimenes vasarnīca, tika organizēta nometne. Pieteicos uz to, nezinādams, ka tā ir kristīga nometne. Man bija 17 gadu, biju pārliecināts Dieva pretinieks, ateists. Arī mani vecāki nebija ticīgi. Viņi agri izšķīrās, mani audzināja mamma un vecmāmiņa. Piedalīšanās nometnē mainīja manu domāšanu un dzīvi. Visapkārt bija kristīgi jaunieši – brīnišķīgi jaunieši, piepildīti ar tādu mīlestību, kādu līdz šim nebiju sastapis, un arī manī notika lielas pārvērtības. Sapratu, ka līdzšinējais pasaules uzskats ir bijis aplams, un beidzot esmu atradis patiesību. Man ļoti gribējās šo vēsti nodot citiem, pašam augt ticībā. Tehniskajā universitātē bakalaura darbu rakstīju par projektu vadīšanu. Divus gadus strādāju par projekta menedžeri LELB Diakonijas centrā, rakstīju projektus, lai iegūtu naudu dažādiem sociāla rakstura projektiem, līdz sapratu, ka kalpošana cilvēkiem man ir daudz, daudz tuvāka nekā darbs ar papīriem. Visi apstākļi sakārtojās tā, ka kļuva skaidrs – man vislabāk ir kļūt par mācītāju. Studējot Lutera akadēmijā, ieguvu labu teoloģisko pamatu. Tagad iegūstu papildinu zināšanas maģistrantūras studijās Gēteborgā. Mācību valoda ir angļu. Mēs esam internacionāls kurss. Šo skolu ir nodibinājusi Misūrī Sinodes Luterāņu Baznīca no ASV sadarbībā ar Luterāņu teoloģijas skolu Gēteborgā. Ar Misūrī Baznīcu ASV, mūsu LELB ir jau gadu desmitiem ilga sadarbība.

Kāpēc mācītāja amatu uzskatāt par sev piemērotāko?

-        Domāju, ka man ir labas runas dāvanas. Jauniešu darba vadīšana draudzēs un baznīcas citās struktūrās iemācīja runāt tā, lai aizsniegtu cilvēku sirdis dažādos vecumos. Esmu atvērts jaunām idejām, ko cenšos īstenot arī Vecumnieku draudzē. Tagad baznīcā ir projektors un divi ekrāni. Uz tiem tiek projicēta dievkalpojuma kārtība un sprediķa teksts. Tas cilvēkiem palīdz vieglāk uztvert un iegaumēt informāciju. Mūsdienās tekstus ir nepieciešams vizualizēt, jo esam daļēji zaudējuši prasmi klausīties. Vizualizācijai meklēju attēlus gan no klasiskās glezniecības, kā arī laikmetīgas fotogrāfijas, lai ilustrētu Svēto rakstu fragmentus un palīdzētu cilvēkiem saprast, ka Bībele nav tekstu krājums par sensenu pagātni, bet tas vēljoprojām ir aktuāls teksts arī mums – modernā laikmeta cilvēkiem.

Ielūkojos Jūsu izveidotajā interneta mājaslapā www.vecumniekudraudze.lv un biju ļoti izbrīnīta. Sākot no šī gada 14. februāra, audioierakstā var noklausīties visu dievkalpojumu sprediķus Vecumnieku draudzē. Sprediķiem var sekot līdzi arī Power Point prezentācijā. Lapā ir daudz vērtīgas informācijas, kā arī norādes uz radniecīgām saitēm.

-        Draudzes mājaslapu izstrādāju pirms diviem mēnešiem. Vairāk laika  aizņēma izveide, toties informācijas atjaunināšana ir ļoti vienkārša. Pavisam administrēju piecas interneta mājaslapas. Vecumnieku draudzē ir ieinteresēti, atbildīgi cilvēki, labi organizatori. Varu viņiem daudzas lietas uzticēt. Valles baznīcā dievkalpojumi notiek divas reizes mēnesī, bet uz citām garīgas izaugsmes pasākumiem esmu aicinājis valliešus apmeklēt Iepazīsti Kristietību kursu Vecumnieku draudzē. Patīkami, ka lekciju cikls ''Iepazīsti kristietību!'' ir guvis lielu atsaucību. Nodarbībās parasti piedalās 20 līdz 40 interesentu.

Draudzes ekskursija 7.maijā

7.maijā devāmies draudzes ekskursijā uz Lesteni, Pūri, Usmu un Ugāli.

Visas bildes varat apskatīt mājaslapas Foto galerijā.

LD Pateicības diena Rendā 21.maijā

Liepājas diecēzes  Pateicības diena Rendā 2016. gada 21. maijā  “Pateicība Dievam par visu...”

„Iesim ar pateicību Viņa vaiga priekšā, uzgavilēsim Viņam ar mūsu slavas dziesmām!” (Ps. 95:2)  

Pieteikšanās līdz 14.maijam pie draudzes priekšnieces

Programma:

Sākums – plkst. 11.00, vieta – Rendas estrāde

1.      KOPDZIESMA  - 155

2.    Ievada uzruna – Agrita Staško ~ 3-5 min.

3.    KOPDZIESMA – Lai klusa top mana dvēsele

4.    Rendas pag.pārv.pārstāvja  īsa uzruna ~3-5 min.

5.     KOPDZIESMA – Ak, dārgais krusts

6.    Bīskaps – īsa uzruna, ~5 min.

7.     KOPDZIESMA – 233

8.    LD iecirkņu atskaites/ atskats/ pateicība:

      a)   Bauskas iec. + kopdziesma – Lai slavē visas tautas 

      b)   Grobiņas iec. + kopdziesma – Mana dvēsele ir klusa

      c)    Jelgavas iec. + kopdziesma – Prieku iedves, ak, Kungs, manā sirdī 

      d)   Kandavas iec. + kopdziesma – Pasaules gaišums

      e)    Kuldīgas iec. + kopdziesma – Nav lielāka mīlestība...

      f)      Piltenes iec.+ saksafona skaņdarbs ( Dalbesdr.)  

*Katra iecirkņa prāvesta uzrunas laiks ir 5 minūtes.

9. KOPDZIESMA – Manā dzīvē godināts esi, Kungs

10. Pusdienas no plkst. 13.00 – 14.00, Rendas kultūras namā

11. „Pateicība Dievam par visu...” – Bībeles lasījumi, īsas pārdomas un lūgšana + dziesmas aiz katras lūgšanas no plkst. 14.00 – 15.00, t.sk. – 1)  Bunkas dr.ans.;  2)  Rendas – Usmas dr.ans.;  3) Priekules-Vaiņodes dr.ans.; 4) Sesavas – Dalbes dr.ans.; 5) Jelgavas Sv.Annas dr. ansamblis ; 6) Jelgavas Bērnu un jaun.c. Junda vijolnieku ansamblis.

12. KOPDZIESMA – Brīvi, brīvi saņēmis tu

13.Bīskapa atskaite un pateicība - ~30 minūtes (~no 15.00 – 15.30 )

14. KOPDZIESMA – 419 – LD himna

15. Dievkalpojums Rendas baznīcā no plkst. 16.00 – 18.00., vada bīskaps Pāvils Brūvers, prāvests Uldis Gailītis un ev.-māc.p.i. Agrita  Staško.

 Lielās lūgšanas laikā *– visi garīdznieki pie altāra un pa kārtai lūdz        (skat. zemāk)

16. Mūsu bīskapa Pāvila samīļošana.....

17. Mājupceļš ~ no 18.30....

Mācītāja pārdomas par Eitanāziju

Nesen sabiedrību satricināja ar rīkles vēzi slimā Viestura Bundžas vēlme izbeigt savu dzīvi ar eitanāziju. Šis jautājums raisījis diskusiju sabiedrībā, un arī manī tas ir raisījis pārdomas, ar kurām vēlējos padalīties.

Saki tiem: tik tiešām, ka Es dzīvoju, saka Dievs Tas Kungs. Man nav prieka par bezdievja nāvi, bet gan par to, ka bezdievis atgriežas no sava ļaunā ceļa un dzīvo. Atgriezieties, jel atgriezieties no saviem ļauniem ceļiem! Kāpēc tu gribi mirt...? /Ec.33:11/

Ņemot vērā šī cilvēka lielās ciešanas, vēlme aiziet no šīs pasaules šķiet tik ļoti saprotama, jo gandrīz katram cilvēkam ir nācies iet cauri mazākām vai lielākām ciešanām vai pie sevis vai pie saviem tuviniekiem. Un tomēr paceļas liels jautājums: vai ir pareizi atņemt sev dzīvību? Vai ir pareizi palīdzēt kādam cilvēkam atņemt sev dzīvību?

Sauksim lietas īstajos vārdos. Pēdējā desmitgadē sabiedrībā visos līmeņos ir vērojama cilvēku vēlme maskēt kādas sliktas un nevēlamas lietas ar "mazāk sāpīgiem" vārdiem, piemēram, kādas iestādes slēgšanu aizvietot ar "apvienošanu" vai "konsolidēšanu", nedzimuša bērna slepkavību aizstāt ar "mākslīgais aborts" vai "iekšējā tīrīšana", laulības pārkāpšanu aizstāt ar "dzīvošanu kopā" u.tml.

Tāpat arī eitanāzijas gadījumā mums jāatceras, ka tā ir un paliek pašnāvība jeb sevis nogalināšana. Tai ir vainu mīkstinoši apstākļi, tomēr pārkāpums paliek pārkāpums, grēks paliek grēks...

Eitanāzija varētu likties kā visu ciešanu noslēgums... BET mēs taču zinām, ka ar nāvi viss nebeidzas... Mums katram ir nemirstīga dvēsele, kurai pēc nāves būs jāstājas dzīvā Dieva priekšā (Ebr. vēst. 9:27) patīk tas mums vai nepatīk, gribam to vai nē, tā tas notiks ar visiem cilvēkiem uz pasaules. Un mums būs jāatbild par savu dzīvi un saviem darbiem. Šai tiesā būs divi varianti: pirmais – "Attaisnots!" un dodies uz debesu valstību; otrais – "Vainīgs!" un dodies uz elli! Un noteikti nebūs viegli Dieva priekšā stāties ar eitanāzijas (pašnāvības/sevis slepkavības) grēka nastu.

Dievs nolemj, kad cilvēkam būs dzimt un mirt, un, ja cilvēks šajā kārtībā iejaucas, viņš pārkāpj Dieva bausli "Tev nebūs slepkavot". Un cilvēkam par to būs reiz Dieva priekšā jāatbild.

Lielu izbrīnu manī raisīja cilvēku atsaucība, ziedojot un atbalstot Viestura vēlmi doties nāvē. Emocionāli tas liekas ļoti saprotami, un tomēr – vai tiešām visi šie cilvēki, kuri ziedoja, neapzinās, ka ir līdzdalīgi pašnāvībā/slepkavībā, par ko arī viņiem reiz būs Dieva priekšā jāatbild?

Visbiežāk eitanāzija tiek attaisnota ar jautājumu – kāpēc cilvēkam ir bezjēdzīgi jācieš? Bet ne visas ciešanas ir bezjēdzīgas! Daudzas reizes, cilvēkiem izejot cauri kādām ciešanām, viņiem ir radusies kāda liela kompetence un viņi var palīdzēt citiem cilvēkiem līdzīgās ciešanās. Un, jo vairāk es domāju par ciešanām pasaulē, jo skaidrāk saprotu, ka iemesls visām ciešanām pasaulē ir atbildams divos vārdos: dvēseles pestīšana.

Kā lasām raksta titulpantā, Dievs negrib bezmērķīgi piepildīt elli. Cilvēkam veicot eitanāziju, viņam tiek atņemta svētīgā iespēja (lai cik skarbi tas arī izklausītos) caur ciešanām nākt pie grēku nožēlas un ticībā iemantot mūžīgo dzīvību. Būsim godīgi: kamēr cilvēkam klājas labi, viņš dzīvo, par Dievu nospļaudamies, un tikai tad, kad saskaras ar ciešanām, viņš sāk uzdot dzīves būtiskākos jautājumus...

Tieši ciešanās lielākā daļa cilvēku nāk pie glābjošās ticības uz Jēzu Kristu, pie īstas un patiesas grēku nožēlas, kas galu galā var aizvest viņu uz debesu valstību. Ja cilvēks izšķiras atņemt sev dzīvību, viņš, pats to neapzinoties, ir uzgriezis muguru Dieva žēlastībai.

Ja mēs mūsu mīļajā zemē Latvijā atļautu eitanāziju, mums jāsaprot, ka mēs atļautu pašnāvību/slepkavību! Uz mūsu tautas pleciem jau gulstas milzīgs grēks – mākslīgie aborti jeb ārkārtīgi daudzo nedzimušo bērnu slepkavības, kad gadā Latvijā legāli tiek nogalināti vairāk nekā pieci tūkstoši vēl nedzimušu bērnu. Daudzi šodien runā par sievietes tiesībām izvēlēties – atstāt vai nogalināt savu vēl nedzimušo bērnu, bet neviens nerunā par šī bērna tiesībām. Viņam neviens neko nejautā... Kāpēc vajag vēl vienu grēku uzkraut uz mūsu tautas pleciem?

Atļaujot eitanāziju, pastāv bīstamība, ka pēc laika cilvēki tiks mudināti veikt eitanāziju noklusēta pienākuma pēc... To mēs redzam jau pie mākslīgiem abortiem, kad pie mazākajām problēmām viena daļa ginekologu mudina grūtnieces veikt abortu (patiesībā – sava nedzimušā bērna saraustīšanu gabalos).

Un visbeidzot Viesturam un citiem līdzīgās smagās ciešanās esošiem cilvēkiem gribētu sacīt: vēl ir laiks pārdomāt. Pašnāvība ir sliktākais risinājums. Kas tā ir par milzīgu nastu, ko jūs uzkraujat uz saviem pleciem un arī savu tuvinieku pleciem, ar ko viņiem būs jādzīvo visu atlikušo mūžu! Atgriezieties no šī nodoma, kamēr nav par vēlu!

Māc. Roberts Otomers

Mūsu mācītājs izcīna 2. vietu LELB Basketbola turnīrā

Šā gada 16.aprīlī Talsos norisinājās jau 11. LELB basketbola turnīrs. Šajā turnīrā piedalījās arī mūsu mācītājs ar pārstāvjiem no Imantas draudzes un 8 komandu konkurencē no visas Latvijas izcīnīja 2. vietu. Basketbola turnīri jau notiek 10 gadus, bet mūsu mācītājam pirmo reizi izdodas kāpt uz goda pjedestāla.

Vietu sadalījums turnīrā: 1. vieta - Balvi, 2.vieta - Imanta, 3.vieta - Katlakalns, 4.vieta -Talsi, 5.vieta - Piņķi, 6.vieta - Mežparks, 7.vieta - Rīgas Pāvils, 8.vieta - Daugavpils.

Vairāk bildes no turnīra varat atrast mājaslapas Galerijā.