No 28. decembra līdz 1.janvārim Rīgā ieradīsies vairāk kā 13 000 jauniešu no visas Eiropas un arī pasaules. Lūgšanas pa dienu notiks Arēnā Rīga, Ķīpsalā un vairākās Vecrīgas baznīcās, bet pa nakti šiem svētceļniekiem ir aicināti dot naktsmājas un brokastis.
Arī Vecumnieku draudze ir iesaistījusies svētceļnieku uzņemšanā pa
nakti. Vecumnieku iedzīvotāji uzņem 50 svētceļniekus no Polijas,
Rumānijas, Francijas u.c.
Dienu pirms Reformācijas 499 gadadienas, svinīgo solījumu dievkalpojumā dod jaunā draudzes padome un izlūdzamies Dieva svētību padomes darbam! Dieva svētības šajā darbā!
Pirms 499 gadiem – 1517. gada 31. oktobrī jeb Visu svēto dienas
priekšvakarā – augustīniešu ordeņa mūks Mārtiņš Luters pie Vitenbergas
Pils baznīcas durvīm pienagloja 95 tēzes, kas vērstas pret indulgenču
(grēka atlaižu) tirdzniecību, un ar to aizsākās reformācija.
Bet Luters nebija pirmais Baznīcas reformators. Pirms viņa vēl
lielāks reformators bija Jēzus Kristus. Dievs veidoja, formēja jau savu
Baznīcu, kuras kalpiem būtu jānes glābšanas vēsts visai pasaulei, lai
cilvēki mantotu debesu valstību. Bet Baznīcai visā pasaulē ir cilvēciska
tendence deformēties, novirzīties no tā sākotnējā tēla, kādu Dievs to
bija iecerējis. Tad Dievam ir jāiejaucas un tā atkal jāreformē caur
kādiem saviem izredzētiem cilvēkiem. No sākuma ir formācija, pēc tam
deformācija, un tad nāk reformācija, kas ir atgriešanās pie sākotnējās
formas.
Jāņa evaņģēlijā mēs lasām, ka arī Jēzus reiz nepagāja
garām savai Baznīcai, kad tā bija stipri deformējusies. Jāņa ev.
2:13-16: "Kad jūdu Pashā bija tuvu, Jēzus aizgāja uz Jeruzālemi. Tur
Viņš atrada Templī vēršu, aitu un baložu pārdevējus un naudas mijējus
sēžam. Un, iztaisījis pātagu no auklām, Viņš visus izdzina no Tempļa,
aitas un vēršus, un izkaisīja mijējiem naudu un apgāza galdus, un baložu
pārdevējiem Viņš sacīja: "Nesiet to projām! Nepadariet Mana Tēva namu
par tirgus namu!""
Atnākot uz Jeruzālemes templi, Jēzus ir lielā sašutumā par to, ko
Viņš ierauga savā Baznīcā, – ka tur galvenais vairs nav veidot
attiecības ar Debesu Tēvu, bet tirgoties kā tirgus laukumā. Kā gan
cilvēks, kurš atnācis uz templi Dievu lūgt, to var izdarīt, ja tur ir
dažādas dzīvnieku skaņas, smakas un vēl milzīga dunoņa no cilvēku
tirgošanās, līdzīgi kā Rīgas Centrāltirgū? Tas ir neiespējami! Jēzum ir
daudz lielāks pacietības mērs nekā cilvēkiem, bet arī viņa pacietībai
pienāk gals. Tas bija par traku, viņam bija jārīkojas, lai kaut ko
mainītu.
Arī mūsdienās, jāatzīst, varam manīt lielāku cilvēku
tiekšanos pēc tirgošanās nekā pēc mūžīgās dzīvības. Proti, kur tad
mūsdienās cilvēki pavada savas svētdienas? Tā vietā, lai dotos uz
baznīcu, daudzi izvēlas doties uz tirdzniecības centriem, lai tur
iepirktos un izklaidētos. Mēdz sacīt, ka tirdzniecības centri ir
mūsdienu "baznīcas"! Cilvēki visu savu sūri grūti nopelnīto naudu
svētdienās aiznes uz mūsdienu tempļiem, kur to pienes pie šo tempļu
altāriem, proti, kasēm, un nodod šo tempļu priesteriem – kasieriem. Un
tas viss tiek darīts ticības dēļ, ka tās mantas, kas šajos tempļos
iegādātas, padarīs dzīvi daudz labāku un laimīgāku. Bet vēl daudz
lielāka problēma ir tad, kad šis tirgus laukums tiek atnests uz baznīcu.
Mēs
varam redzēt daudzas paralēles Jēzus rīcībā un Lutera rīcībā. Ne Jēzus,
ne Luters nepagāja garām tām nejēdzībām, kas notika Baznīcā, un ķērās
tām tieši pie saknēm, kas beigu beigās noveda pie Baznīcas reformācijas.
Reformācijas
konflikta sākumu, līdzīgi kā notikumā ar Jēzu, izraisīja tirgošanās
Baznīcā, proti, tā sauktās "jubilejas atlaides", kuras izsludināja
pāvests 1517. gadā, lai savāktu līdzekļus Sv. Pētera katedrāles
restaurācijai Romā. Saksijā grēku atlaides pārdeva pieredzējis atlaižu
pārdevējs – slavenais sprediķotājs Jānis Tecels. Grēku atlaides varēja
nopirkt gan sev, gan saviem tuviniekiem. Grēku atlaides ar pāvesta
parakstu par naudu deva pilnīgu grēku piedošanu, brīvbiļeti uz paradīzi.
Vienalga, cik lielus grēkus tu būtu sastrādājis (kā teica pats Tecels –
pat ja tu būtu izvarojis Jaunavu Mariju), tev tas tiktu piedots ar šo
grēku atlaidi.
Protams, tie ir pilnīgi meli, neko tādu Bībelē
nevar atrast, tas ir to laiku pāvestu izdomājums un labs biznesa plāns,
kā iegūt milzīgu peļņu. Viena no lielākajām krāpšanām pasaules vēsturē.
Neviena indulgence, vienīgi patiesa grēku nožēla un mūsu ticība Jēzus
Kristus nopelnam pie krusta staba Golgātā var mums piedod grēkus un
dāvāt mūžīgo dzīvību.
Lutera reformācijas lielākie sasniegumi ir:
• Bībeles tulkošana dzimtajā valodā un pavairošana, lai pēc iespējas vairāk cilvēku varētu to lasīt;
• dievkalpojumi dzimtajā valodā (pirms tam tie bija tikai latīniski);
• atgriešanās pie Bībeles skaidrās mācības;
• Evaņģēlija mācības atgūšana – mācība par attaisnošanu ticībā uz Jēzu Kristu, nevis ar labiem darbiem;
• indulgenču izskaušana un atcelšana baznīcā;
• piespiedu celibāta atcelšana mācītājiem, kas tik daudzus garīdzniekus bija iedzinis dažādu veidu laulības pārkāpšanā;
• nepareizās prakses labošana attiecībā uz mūku ordeņiem, svētbildēm, gavēņiem, baznīcas hierarhiju un īpašumiem;
• garīgās un laicīgās varas nodalīšana: pār sabiedrību valda laicīgā vara, pār dvēseli – Dievs.
Reformācija
ietekmēja ne tikai luterāņu baznīcas visā pasaulē, bet arī daudzas
citas konfesijas, turklāt ne tikai baznīcu, bet arī kultūras, izglītības
un zinātnes attīstību visā pasaulē, kur Lutera reformētās baznīcas
mācība nokļuva.
Lutera reformācijas mērķis nebija nošķelties no
Romas katoļu Baznīcas vai radīt jaunu ticības novirzienu, bet gan
atgriezt to pie Rakstiem un apustuļu skaidrās mācības. Lutera
reformācijas moto baznīcā varētu būt: "To labo, kas ir, paturam, to
slikto, kas laika gaitā baznīcā ienācis, to atmetam." Luters nekad nav
gribējis, ka viņa sekotāji sevi sauktu par luterāņiem vai luteriešiem,
viņš gribēja, ka viņi sevi sauc par kristiešiem. Luterāņi tic Kristum,
bet ciena Luteru par viņa paveikto. Apzīmējumu "luterāņi" – sākotnēji kā
lamu vārdu – viņiem piedēvēja Romas katoļi. Viņi to paturēja un sāka ar
to lepoties, tā norādot, ka nepieder nesakārtotajai Romas katoļu
Baznīcai, bet gan reformētajai, ticības atjaunotajai, luteriskajai
Baznīcai.
Arī Latvija pieder pie tām zemēm, kuru Lutera reformācija ir aizsniegusi un nesusi daudz labu augļu caur šiem gadsimtiem.
Māc. Roberts Otomers
P.S. Ieteikums reformācijas dienai - noskatīties filmu par Lutera dzīvesstāstu:
Kursa beidzēji varēs tapt kristīti un iesvētīti Vecumnieku baznīcā.
Vairāk par kursu mājaslapas sadaļā "Iepazīsti Kristietību"
Vēl ir iespēja pievienoties!
No 14. augusta līdz 4. septembrim pļaviņā pie
Vecumnieku baznīcas izveidota 78 krustu kolekcija pārdomātu vēstījumu šaisaulē
dzīvojošajiem, pārdomām par dzīves jēgu un mūžību. Katrs krusts nes savu
neatkārtojamu vēstījumu daudz dažādiem cilvēkiem. Lūk daži no vēstījumiem:
„Es daudz ko mācījos, bet neiemācījos mīlēt”
„Otrreiz es darītu citādāk”
„Nauda man bija galvenais, vienalga kādā
veidā iegūta”
Tā kā krustu ir ļoti daudz, tad to
vēstījums var katru uzrunāt nedaudz atšķirīgi. Krusti būs apskatāmi tikai šo
nedēļu un tāpēc iesakām katram apskatīt un izstaigāt šo krustu kolekciju.
Ja latvietim
paprasītu, kas ir lielākie latviešu
svētki, daudzi atbildētu – Jāņi. Latviešu tautasdziesmā lasām: Pār
gads kārtu Jānīts nāca. Jānis
– kļuvis tik ļoti savējais, ka kļuvis par populārāko vīriešu vārdu Latvijā.
Bet kas tas ir par Jāni, kas tā tiek daudzināts? Bet ko īsti svin šajos svētkos? Ja
latviešiem jautātu, kas tad ir šo svētku pamatā, kas tur tie svinēts? Daudzi
varētu stāstīt par dažādām Jāņu tradīcijām – Jāņu siera ēšanu, alus dzeršanu, lēkšanu
pāri ugunskuram, dziesmu dziedāšanu utt. Bet tas īsti līdz galam neatbild uz
uzdoto jautājumu. Tās ir dažādas tradīcijas, kas izveidojušās laika gaitā, bet
tā vēl nav pati svētku būtība.
20.gs. divdesmitajos
gados Ernesta Brastiņa radīta kustība „dievturi” sacītu, ka te būtu svinami
vasaras saulgrieži. Ja tas tā būtu, tad tas, kā dievturi uzstāj, būtu jāsvin
jau 21./22. jūnijā, kad ir īsākā gada nakts nevis 23./24.jūnijā kā tas ir
pierasts, kad kalendārā ir rakstīts, ka vārda dienas svin Jānis.
Bet kas tas ir
par tādu iedomātu latviešu Jāni? Turklāt latvieši jau nav vienīgie, kas svin
Jāņus. Vāciešiem ir Johannes Tag,
angļiem – St.John day. Palabojiet
mani, ja es kļūdos, bet nespēju atcerēties Latvijas vēsturē kāduJāni,
kas būtu pazīstams visā pasaulē. Jānis ir pazīstams daudz dažādās tautās: angļiem – John, vāciešiem – Johannes, baltkrieviem – Jan,
krieviem – Ivan. Šis vārds ir cēlies
no sengrieķu valodas vārda – Ioannes, kas ir saliktenis no diviem vārdiem ‘Dievs apžēlojies’.
Ļoti ticami, ka šis izdaudzinātais Jānis, ir
neviens cits, kā Jānis Kristītājs, par kuru Dieva Dēls Jēzus Kristus Mt.11:11
ir sacījis: „Patiesi Es jums saku:
no sievām dzimušie neviens nav cēlies lielāks par Jāni Kristītāju.”Šo domu pastiprina vēl arī tas, ka latviešiem
nemaz tāds vārds ‘Jānis’ nav sastopams, pirms kristīgās ticības atnākšanas uz
Latviju. Tas ir tik priecīgi, ka arī senie latvieši tik augstu vērtējuši Jāni Kristītāju,
ka tik plaši svinēja Jāņu dienu.
Latviešu dainu Jānis ir izskatās pēc
aizsūnojoša Jāņa Kristītāja.
Dainu Jānis pūš tauri un rībinabungas:
Sit, Jānīti, vara bungas
Sētas staba galiņā,
Lai trīc visa tautu zeme,
Lai dzird mani bāleliņi.
Jānītim vara taure,
Manim dziesmu vācelīte;
Jānīts pūta vara tauri,
Es dziesmiņu nodziedāju.
Taures pūšana
un bungu rībināšana parasti ir pirms kādas nozīmīgas vēsts paziņošanas. Ko Jānis grib pavēstīt? Jānis Kristītājs
visiem ziņo un sludina lielu prieku, kas pasaulei ir noticis
– par Pestītāja – Glābējanākšanu, kā to lasām Mk.1:6-7 „Un
Jānis bija ģērbies kamieļu spalvas drēbēs un ādas jostu ap gurniem un ēda
siseņus un kameņu medu, un sludināja, sacīdams: "Kāds spēcīgāks nekā es
nāk pēc manis, kam es neesmu cienīgs noliecies atraisīt Viņa kurpju siksnas.”
Jānis ir kā
ceļa sagatavotājs augstam viesim, ‘sarkanā tepiķīša izritinātājs’ Jēzus
priekšā. Jānis ir līgavaiņa draugs, kas paziņo par Līgavaiņaierašanospasaulē. Vai mūs senčidzīvesdraugunoskatot
nav ko līdzīgi domājuši?
Līgavaiņa drauga uzdevums bija pierunāt līgavaiņa izredzēto meitu nākt pie
līgavaiņa par sievu. Kā gan tu tā iesi un pats sevi lielīsi, reklamēsi
izredzētajai? Tāpēc līgavainis sūtīja savu uzticamu draugu, kas labi to varētu
izdarīt. Bībelē mēs redzam, ka visa kristīgā Baznīca tiek saukta – līgava un
Kristus – līgavainis. Šis līgavainis ir nācis, lai visus savus ticīgos vestu uz
debesu valstības kāzu mielastu.
Kāda tad bija Jāņa Kristītāja sludinātā galvenā vēsts:
atgriezieties no grēkiem, ticiet uz
Jēzu Kristu un liecieties ikviens kristīties Viņa vārdā. (Mk.1:4;
Jņ.3:30)Kas šo Jāņavēstisaklausīs – tie ir īstieJāņa bērni!
Pošaties, Jāņa bērni,
Sagaidiet Jāņa dienu:
Jāņa diena spodra nāca,
Ugunīs mirdzēdama.
Turēsim Jāni Kristītāju īstā godā šajos svētkos,
būsim īstie Jāņa bērni, staigāsimviņa pēdās, sekojot viņa sludinātajai vēstij!
